Šodien visur varēja salasīties influenceru raudas, saklausīties un apskatīties par tematu: kāpēc sekotāji nelaiko influenceru bildes (un turpinot: bet aktīvi spiež sirsniņas konkursiem) ?
Es jau labu laiku domāju par šo tematu, jo nebūt nav pirmā reize kad kāda sociālajos tīklos zināma persona ir iepinkšķējusies par ārprātīgo aktivitāti konkursos & neaktivitāti attiecinātu uz personīgajām bildēm, kurās tiek ielikts vairāk laika un enerģijas, u.c. Vai tik pat liels pinkšķis ir ''Ja tu man atseko uzreiz kā esmu izlozējusi konkursa uzvarētāju - tu neesi man lojāls, es tevi iegaumēšu un nāk. giveaway tu vari droši nepiedalīties''. Jā, dažkārt lasu vai skatos live un man šķiet, ka influenceris, kuram es sekoju man personīgi draud.
Un es pati brīvajā laikā nodarbojos ar šo bullshitu a.k.a Instagram Influencer.
Vai man sanāk? Nē.
Vai es gribu, lai man sanāk? Jā.
Vai es cenšos, lai man izdodos? Jā.
Vai es tagad spiedīšu sekotājiem laikot manas bildes un fiksēšu katru atsekotāju? What the hell, NĒ.
Protams, ka arī man, ļoti maziņam influencerītim, ar nereāli mazu sekotāju skaitu gribas tikt līdz 100 sirsiņām vienai bildei, tad nākamajai un nākamajai bildei, tad augstāk u.t.t., tāpat arī sekotāju skaitu es vēlētos daudz lielāku, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka mana persona un saturs sekotājus uzrunātu un arī šobrīd es apzinos, ka sekotāju skaits un sirsniņu daudzums ir attiecīgs tam, cik daudziem interesē mans saturs. Closer to the fucking point - šķiet, ka lielākā daļa influenceru nesaprot, ka viņu sniegtā informācija vienkārši ir neinteresanta, publikai neuzrunājoša, apnicīga, vienveidīga un tā joprojām. Un šeit pastāv arī likumsakarība, ja Influenceris uzspiež būt lojālam sekotājam un spiest sirsniņas netikai konkursu bildēm, bet arī personīgajam saturam, tad sekotājs to dara tikai un vienīgi, lai pastāvētu iespēja, ka Influenceris pamana šo personu un zina, ka no konkursa tā vienkārši izbanot nevarēs, bet tas nenozīmē, ka sekotājiem patiesībā patīk saturs, ko Influenceris piedāvā. Bet ar laiku arī lojālākais sekotājs nogurs no nemitīgās sirsniņu spiešanas, jo tas ir un paliek čekček, it īpaši, ja tev nepatīk saturs, ko tev piedāvā. Piemēram, mani neinteresē mom-to-be vai mamma jau esmu un viss par un ap bērniem bloggeres, tāpēc, ka es neesmu māmiņa un labu brīdi vēl neplānoju par tādu kļūt. Un arī jāpiebilst, ka bērns ir svēta lieta un liela laime, bet man personīgi tas ir nesaistošs saturs un vairāk par ''Apsveicu!'' šīm blogerēm es novēlēt nevaru. Starp mums nepastāv atgriezeniskā saite un mani nereāli kaitina, ja šādas bloggeres iemet storijos ziņu par to, ka sekotājam jāmīl viss Influencera saturs, ne tikai konkurss, bet viss ko es vēlos ir piedalīties konkursā un iegūt to sasodīto sejas krēmu vai dirsas skrubi. Vēl uz sevi varu attiecināt, ka Influenceru saturs ātri apnīk, ja katru dienu tiek publicēts viens un tas pats, piemēram, bloggeres, kuras bieži taisa live storijus, katru rītu publicē savas brokastis vai meikapu, (un tas ir lieliski, you do you girl) blablabla, es to visu jau zinu no galvas un es eju līdzi tavai rutīnai.
Kad savulaik gāju koledžā vienā no lekcijām izvilku ārā telefonu un sāku sarakstīties ar draudzeni, jo šī saruna mani uzrunāja vairāk nekā lekcija. Drīz vien arī blakus sēdošie kursabiedri izvilka telefonus, tad atkal pievērsās lekcijai, līdz mūsu lektors apklusa uz brīdi, ievilka dziļu elpu un teica: ''Tas nekas, cilvēks spēj noturēt uzmanību tikai uz saturu, kas pašam šķiet interesants. Es saprotu, ja jūs neinteresē šī lekcija. Novēroju, ka paceļat galvas tikai kad sadzirdat kādu saistvārdu vai piemēru no dzīves. Uzmanības pārtrūkums.'' Un tā viņš turpināja vēl mazu brīdi, atgādinot, ka mums priekšā eksāmens un pašiem jāizvēlas, kam veltīt uzmanību: tālrunim vai lekcijai. Bet dzīvē man nav jāizvēlas eksāmens vai tālrunis, bet gan tas, kas mani interesē un cik ilgi es uz to gribu skatīties. Un te arī var attiecināt pārlieko storiju bāšānu Instagram, jo es nespēju noskatīties tos visus + citu Influenceru storijus. Es noskatīšos pirmo, otro un trešo un tad swipe next to the next. Bet, ja storiji būs no 3 līdz 6 dienā tad es tos spēšu noskatīties, jo informācija būs pietiekami viegli uztverama un man tam visam pietiks laiks. Es ticu, ka es neesmu vienīgais indivīds uz zemes virsas, kura smadzenes darbojas šādi: salīdziniet cik skatītāju ir 1. storijam, ko ieliekat un 20. storijam. Skatītāju skaits krītas, jo sekotājiem apnīk saturs.
Un tad manas domas par to, ka influenceris cenšas priekš šīm bildēm un viņš vairāk priecātos par 1000 sirsniņām pie savas bildes, nevis 1000 pie konkursa bildes, jo savā bildē viņš ir ielicis vairāk. Un tas ir OK, protams, jo ja tu kaut ko dari no sirds un tev tas patīk, tu centīsies nofotogrāfēt un sa-editot visskaistāko bildi, kuru tik pat labi varētu pat izprintēt un pie sienas rāmī glāstīt, jo katrs vēlas, lai viņa darbu novērtē. Vai tu novērtētu to, ka tavas bildes ielaiko tikai tāpēc, lai tavs sekotājs varētu tev pierādīt, ka ir lojāls, kaut arī viņam NEPATĪK VAI NEUZRUNĀ tava bilde? Kāda vērtība ir šai sirsniņai, kas ir totāls čekček? Wow, vai tiešām mums visiem: gan influenceriem, gan parastajiem mirstīgajiem tā sirsniņa ir tik svarīga? Tik svarīga, lai pievienotu savam 20. storijam vēl vienu par to, ka Influenceri ir pelnījuši vairāk sirsniņu? Man tas šķiet ļoti skumji. Es apsolos visiem bloggeru Dieviem nekad, nekad nečīkstēt par sekotāju vai sirsniņu skaitu, jo es novērtēju arī tos 400 esošos un zūdošos cilvēkus, kuriem interesē mans saturs vienkārši tāpat. Es veltīšu laiku zem bildes pievienojot 30 haštagus (jā, daudziem tieši šis liekas super lame thing to do, bet vismaz es tev neskrienu virsū ar ''beidziet man atsekot!'' vai ''piesekooo man!'') , lai cilvēki, kuri meklē attiecīgu haštag-saturu mani var atrast un piesekot, ja vien paši to VĒLAS. Un kļūt par ilgtermiņa sekotāju tāpēc, ka interesē. Un spiest sirsniņas, jo viņiem patīk saturs.
Kāds tam visam sakars ar konkursiem? Jo augstāk jau minēju, ka esmu dzirdējusi, ka kāda zināma persona publiski ziņo par lielo bēdu, ka pēc konkursa uzreiz pazūd ducis sekotāju. (Un ''es tevi ievēroju, vari vairs nepiedalīties!'' vai apmēram tāda ideja teiktajam.) Un cik tas ir negodīgi, ka Influencera rokās nonāk sponsoru konkursa iespējas vai pats Influenceris veido konkursu, kurā var laimēt tiešām lieliskas un vērtīgas lietas, kuras kāda sirds tiešām ļoti, ļoti vēlas, bet nu šo cilvēku neinteresē tava dzīve, tas ko tu dari, tas ar ko tu dalies, bet viņš vēlas piedalīties tavā konkursā. Jo mēs tomēr dzīvojam valstī kurā dažiem no mums ir viss, bet dažiem nav nekas. Un skriešana pakaļ uzvarai ir norma, par kuru pīkstēt (nu, tieši par atsekošanu pēc uzvarētāja paziņošanas) Influencerim ir bēdīgi. Galu galā tieši šie cilvēki dzīvo sponsoru dāvanās, kuras parastam cilvēkam varbūt sapņos rādas. Tātad - ja tu kaut ko dzīvē dari tad dari to SEV (jo galu galā tu arī dzīvo sev) un ja tu no sirds gribi kādam dāvāt brīnišķīgu dāvanu tad beidz čīkstēt, ka tev lērums vēlāk ir atsekojis. Bet, ja kāds vēl grib raudāt par to, ka personīgais saturs netiek novērtēts tik, cik labi tiek novērtēts konkurss tad - ja jau mēs influencerus ņemam tik nopietni, tad pret viņu darbu ir jāizturas tik pat nopietni kā pret jebkura mūziķa, dzejnieka vai cita mākslinieka darbu. Ehem, te nu es domāju par to, ka ne katra dziesma un grāmata tiek novērtēta, lai cik ļoti autors ir centies. Bet es arī nekad neesmu redzējusi ka Džastins Bībers Instagram Live gruzītos par to, ka viņš ir gaidījis lielāku atsaucību uz Baby.
Tātad lielās šiškas jeb lielie Influenceri, lūdzu, pārstājiet gruzīt savus sekotājus, dariet savu darbu (vai hobiju) no sirds un ar prieku, priecājieties par to socioālo vidi, kas jums apkārt jau IR uzbūvēta. KĀPĒC? Vai tad, kad jūs noliekat telefonu un uz brīdi aizmirsti par sociālo pasauli (kura, tas tā, ja nebija nojausma... var pazust jebkurā brīdī) un atgriezies realitātē - vai tu esi laimīgs? Vai sirsniņas un komentāri dara tevi laimīgu? Vai tomēr realitāte jeb tava ģimene, tavi draugi, četri gadalaiki, siltas pusdienas, silta sega un tējas krūze, brīvdienas pie jūras vai jeb kas cits tevi dara laimīgu?
P.S. nevienu konkrētu personu šeit neesmu minējusi tāpēc, lūdzu, neizdomāsim, ka es šeit kādu esmu noheitojusi. + neesmu neko nopietnu, iespējami lielākai publikai rakstījusi (un nopietni) pāris gadus. beidzot 12. klasi latviešu valodā saņēmu knapu 6 vai 7 desmit ballu skalā jeb komati noteikti nebūs tur, kur jābūt un būs tur, kur nav jābūt.
P.S.S vari turpināt ar savām pārdomām lejā komentāru sekcijā, bet ja tevī iekšā ir naids vai baigā dusma par šo (noteikti gadījumā, ja būsi paņēmis šo pārāk personiski) tad uzvelc savus sporta apavus un aidā ārā skriet, jo šeit mēs nekašķēsimies! (Sincerely, me)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru