Lately I've found out that it's really hard for me to deal with my emotions, family, friends, life.. Everything. I can't act like everything is OK, because nothing really is. Sometimes I feel that my whole life is just one big nightmare and lately I really can't help myself. I'm not really sensitive person, I'm trying to be strong and I'm trying to think like adult. Even though I'm turning 18 next month, I'm still just a kid. And it's really hard. I've really bad grades at school. I tried when I was a little child, but from young age there has been no support from parents. So I stoped. Why should I've to study if I personally didn't care about my grades and there was no support? Here I am. 17 years old. I'm degraded. I'm stupid. I'm bad. Fighting with suicidal thoughts. And wondering - how does it feels, to be a great child: beautiful, smart, loved. How does it feels when you have no worries about school? And how does it feels when your parents love you no matter what? No matter how smart, beautiful, successful you are?
It is really hard to talk about this. Because none of my friends truly know how does it feels. I've some friends which don't have one our both of their parents and I estimate that I've my parents. That I've home, I've my own bed, wardrobe, money. I have everything I need. But some of kids don't. And I estimate everything I have. But it really hurts when you feel bad about yourself all the time. All the fucking time. Already 5 years, as long as I remember myself I feel like shit. Total shit. Worthless. I hate winter time, I really do. And I don't like Christmas and New Years Eve too. As kid I remember these celebrations as beautiful, happy days, but now I don't even wait for Christmas because I know that my mom will yell at me. And we will fight. And it all will end up with tears. My tears. Time goes by so fast but nothing change. And nothing ever will change until I will leave this house. I'm 17 years old. How can I let others do this to myself? Miserably.
I'm not going everywhere. I will be here. I will fight with my mom. I love her, but I love myself too. I'm not going to hurt myself ever again. I will fight with myself, I'm going to prove myself (and to my loved ones too: grandmother, dad & aunt) that I'm going to become successful person.
Why did I wrote all this? If you read this and you ever feel bad about yourself - stop it. And if you're a parent and you don't spend enough time with your children, if you don't underestimate how successful your children are - stop it. Think about how much every kid on the whole world want to be loved no matter what. Think about that. I can't do anything to change my past, but I can change my future and you can change your future, also your child future.
I'm going to introduce you all with myself second time - this is real me.
This is beautiful! It really touched me and I'm happy you're going to fight with yourself. Because, eventhough we're strangers somehow I really don't want you ending up hurting yourself! And I promise as soon as you focus on these things, you will feel better, because you've proven you're not worthless. Because you are not worthless!
AtbildētDzēstAlso look in the mirror and instead of telling yourself what you don't like about yourself, say what you do like about yourself, about your character, you seem very nice to me! I hope you feel better!
xxxxxx
Thank you for these words. Make me feel better! I promise I won't gonna hurt myself. Again, thank you Samiya, it's really nice that you care! :)
DzēstGodīgi sakot vidusskolas laikā es jutos līdzīgi - un arī ar māti nebija labas attiecības, tiešām likās ka viņa mani ienīst..ne par ko - un lai gan tagad attiecības ir normalizējušās, joprojām viņa ir tā, kas reizi pa reizei liek man raudāt un vienkārši mani kaitina..Un man šķiet ka būtība nav tajā ka vecāki nemīl bērnus, bet tajā ka viņi savā ziņā ir aprobežoti un necenšās saprast bērnus, un ka ir zināmā mērā arī raksturu nesaderība var būt pie vainas..Bet nu tur laikam neko daudz nevar darīt, jo kādi vecāki ir ar tiem jāiztiek..:D
AtbildētDzēstRunājot par atzīmēm - es zinu pārāk daudz piemērus no dzīves kad cilvēki ar ne īpaši labām sekmēm ir tālu tikuši un tiešām dara to kas viņiem patīk, un tādēļ es domāju ka par to nevajag satraukties, galvenais lai ir daudz maz ok, un var pabeigt skolu..Man skolas laikā bija draudzene, teicamniece, ar kuru mani vienmēr salīdzināja, un vnk jutos ļoti sūdīgi, jo lai kā centos grūti bija viņai tikt līdz.. un šobrīd, kā tev šķiet vai viņa ir baigi tālu tikusi? Jā viņai ir maģistra un bakalaura grāds, atšķirībā no manis-bet viņa strādā uz pusi mazāk atalgotu darbu kā es, viņai ir divi bērni, un viņa nav aprecējusies (kas manuprāt ir mīnuss, jo es tā negribētu sev, ka džeks neprec, man patīk pa vecmodīgo:)- katrā ziņā viņai ir dzīve kuru es neapskaužu, ne jau ka kaut kas briesmīgs..bet nekas intersants vai savādāks, nekas iedvesmojošs.. Ko es te mēģinu tev pateikt ir tas ka nevajag sevi salīdzināt un justies sliktākai atzīmju dēļ, bet koncentrēties uz to ko tu vēlies dzīvē, jo tikai tam ir nozīme nevis censties sacensties ar cilvēkiem kam patīk izpatikt un zubrīties..nav tā vērts. Esmu pārliecināt ka pēc šī drūmā dzīves perioda nāks, kas daudz labāks, tā tas vienkārši būs!:)
Man bija ļoti interesanti šo komentāru lasīt un Tu man liec justies daudz labāk. Es vienmēr esmu domājusi, ka jākoncentrējas uz to kas man patīk, arī skolā - uz tiem priekšmetiem, kas man patīk un pārējie ir vienkārši jāizvelk. Bet no manis pieprasīja maksimālo visos priekšmetos, tagad tā vairs nav, bet es jūtu, ka tieši tas, ka es tik slikti mācos ietekmē attiecības ar māti, jo es nekad, nekad nebūšu gana laba. Nekad, nevienā priekšmetā, nevienā dzīves jomā. It kā, tas dod dziņu pierādīt viņai pretējo, bet kāpēc man viņai kaut kas būtu jāpierāda, ja viņai būtu jābūt tam cilvēkam, kas man tic un ticēs tik un tā? Aizrāvos. :D
DzēstĻoti patīk piemērs, par to, ka ne vienmēr atzīmes ietekmē nākotni. Es vēlētos darīt to, ko mīlu, par labu atalgojumu + apprecēties, jā. :D Ticu arī tam, ka drīzumā ir jākļūst labāk. Liels paldies, Tavs komentārs mani tiešām uzmundrināja! :)
Loti dzilš pārdomu rakstinš ..arī es , sen sen atpakal kad biju tavos gados domāju līdzīgi un biju mūžīgā depresijā jo viss likās drankīgi , viss , viss kas man bija apkārt , savukārt tagad skatoties atpakal es pasmaidu un katrā situācijā esmu daudz mācījusies ..manuprāt šādas domas ir izskaidrojamas ar Tavu vecumu :) tas vienkārši ir tāds tricky vecums :) un mammai jau noteikti ari sāp sirds , varbūt vajag izrunāties , apskauj vienai otru un pateikt piedod un es Tevi mīlu ..man pašai ir meitina un esmu pateicīga ka es dzivoju citā vidē Nevis LV , protams Lv ir Manas majas utt bet Latvijā cilvēku kūtrums mani nogalina , nav jau tālu jaskatās , es zinu ka mans tetis mani protams mil , bet teicis nav nekad un manuprat tas ir tiesi tas kas lv berniem pietrūkst , Savai meitai man nav problemu to pateikt katru Dienu un ari vinai man ( 6 gadini vinai ) , mes esam labākas draudzenes :) ari mammam noteikti nav Viegli ,es domaju ka vienkarsi vajag izradit mīlestību Nevis turet sevī un tas bernam dod pašapzinu , ari es jutos lidzigi ka TU jo man likas ka esmu Viena visa pasaule , bet protams ka ta nebija vienkarsi LAtviesu cilveki ir auksti ..žēl ..otra lieta nekad nesalidzini sevi ar citiem , jo katrs cilveks ir personība , ari es mēdzu sevi nolikt lidz ar zemi bet gadiem ejot esmu iemācījusies nekad nedomat ko domas citi , ko teiks citi utt , jo Tikai es zinu kas es patiesībā esmu un nevienam nekas nav japierada , TIKAI pasai sev ..nedoma tadas domas , koncentrejies macibam , hobijs utt , labas domas pievelk labo , tapec novelu visu labo domat un starot ..
AtbildētDzēstEs zinu, ka vajadzētu izrunāties un tikt skaidrībā ar šo visu. Bet tur jau tā lieta, ka mani neviens nav mācījis teikt tādus vārdus, kā - piedod; es mīlu tevi, u.c. Tāpēc arī tas ir tik grūti - runāt. Latviešu kūtrums, tieši tā. Man prieks, ka tev ir tādas attiecības ar meitiņu, tas ir ļoti jauki. Un vēl jaukāk ir tas, ka tu saki, ka mīli viņu. Šie vārdi sasilda ikvienu sirdi. :) Zinu, ka nevajag sevi salīdzināt ar citiem, tomēr, tas nav nemaz tik viegli, ja apkārtējie tevi cenšas salīdzināt ar citiem.
DzēstĻoti liels paldies, par Tavu komentāru, es jūtos daudz labāk, ka ir kāds, kas saprot mani un kurš ziedo savu laiku, lai uzrakstītu labus vārdus. Paldies! :)
Mani tu nemīli? :(
AtbildētDzēstJa tu pret mani izturētos 24/7 labi, es tevi 24/7 mīlētu, haha. :D
Dzēst